1. lekcija
Alfabets
Latīņu burti izrunājami tāpat kā latvieu izņemot sekojoos:
J, j |
jālasa kā ž - jurnalo (žurnalo) |
Sh, sh |
jālasa kā - mashino (mašino) |
Ch, ch |
jālasa kā č - chambro (čambro), istaba |
Y, y |
jālasa kā j - yuna (juna) jauns |
X, x |
jālasa kā iks - exameno (eksameno) |
Q, qu |
jālasa kā kv - quadrato (kvadrato) |
Liet
vārdsTam Ido valodā ir tikai viena galotne vienskaitlī -o un daudzskaitlā -i
amiko
- draugs; amiki - draugihomo - cilvēks; homi - cilvēki
libro
- grāmata; libri - grāmatasvorto
- vārds; vorti - vārdiLietvārdu locīana
Nom. |
patro - tēvs |
patri - tēvi |
ğen. |
di patro - tēva |
di patri - tēvu |
dat. |
a patro - tēvam |
a patri - tēviem |
akuz. |
patron - tēvu |
patrin - tēvus |
lokat. |
en patro - tēvā |
en patri - tēvos |
Ar dažādiem piedēkļiem lietvārds iegūst dažādu nozīmi:
amiko
- draugsamiketo - draudziņš
amikego - liels draugs, ļoti liels
amikacho - drauğelis, slikts draugs
libracho - grāmatele
librego
- liela grāmatalibreto
- grāmatiņaĪpaības vārds
Tikai viena, nemainīga galotne: -a
bela
- skaistsbona - labs, laba, labas, labi utt
kara - mīļ
klara
- skaidrsmala - slikts
Nenoteiktā izteiksmē vienmēr galotne a, bet noteiktā izt. izsaka ar vārdiņu "la":
Bona amiko - labs draugs
La bona amiko - labais draugs
Kara matro - mīļa māte
La kara matro
- mīļā māte2. lekcija
Darbības vārds
Nenoteiktā galotne ir -ar |
parolar - runāt |
Tagadnes galotne ir -as |
parolas - runā |
Pagātnes galotne ir - is |
parolis - runāja |
Nākotnes galotne ir - os |
parolos - runās |
N olīguma galotne ir - us |
parolus - runātu |
Pavēles galotne ir - ez |
parolez - runā! |
Visām personām tās paliek nemainīgas:
Me lektas
- es lasume lektos - es lasīu
Tu lektas
- tu lasitu lektos - tu lasīsi
Vi lektas - jūs lasāt,
etz.
Iemāc
ieties dažus darbības vārdus:dormar
- gulētirar
- ietlektar - lasīt
lernar
- mācītiesmanjar
- ēstpensar
- domātskribar
- rakstītvivar
- dzīvot
Personiskie vietniekvārdi |
os vārdus loka sekojoi: |
me - es |
mea - mans |
tu - tu |
tua - tavs |
vu - J ūs |
vua - Jūsu |
ilu - viņ |
ilua - viņa |
elu - viņa |
elua - viņas |
lu - viņ, vai viņa |
lua - vi ņas, viņa |
olu - tas / par priekšmetu |
olua - tā / par priekšmetu |
ni - mēs |
nia - mūsu |
vi - jūs |
via - jūsu |
ili - viņi |
ilia - viņu (vīr.) |
eli - viņas |
elia - viņu (siev) |
li - viņi, viņas |
lia - vi ņu |
oli - tie / priekšmeti |
olia - to / priekšmetu |
Vārdiņ "
vi" ir tikai daudzskaitlim. Ja grib teikt cienījamā formā "Jūs", tad saka "vu". Raksta "vu", bez lielā burta. Arī vārdiņu "tu" nav jaraksta ar lielo burtu.Apstākļu vārdam
ir tikai viena galotne -e:
bele - skaisti
bone - labi
diligente
- čakliecelante
- teicami, lieliskigracioze - graciozi
indolente - slinki
lede - nejauki
male - slikti
Skaitļu vārdi
1 = un
2 = du
3 = tri
4 = quar
5 = kin
6 = sis
7 = sep
8 = ok
9 = non
10 = dek
100 = cent
1000 = mil
1000000 = miliono
nulle = zero
11 = dek-ed-un
12 = dek-e-du
20 = duadek
21 = duadek-ed-un
24 = duadek-e-quar
30 = triadek
Daži vārdiņi:
esas
- irlumo - gaisma
luno - mēness
ne
- ne (noliedz)ne esas - nav
no - nē
suno
- sauleyes - jā
3. lekcija
Akcents
Ido valodā ir uz priekpēdējā balsiena:
promenado
- pastaigāanās; homaro - cilvēceIzņēmumi ir vārdiem ar galotnēm -
io, -uo, -ia. Piem.: geografio, astronomio, linguo, šeit nav jauzsver "i" un "u". Tāpat arī vārdos Latvia, Francia, Anglia nav jauzsver priekpēdējais "i", bet jaizrunā dabīgi.Vēl izņēmums darbības vārdam - uzsvars uz pēdējo balsienu nenoteicamā izteiksmē. Piem.:
dansar
- dejotkalkular - rēķināt
kantar
- dziedātkontar
- skaitītpromenar
- pastaigātiesvokar
- sauktSaikļi un satiksmes vārdi
anke
- arīankore
- vēlante
- pirmsde - no
do - tā tad
e, ed
- unek - iz, no
hike - šeit
ibe - tur
ja - / izr. ža / jau
ka, kad - vai
kande - kad
ke - ka
kun - ar
lore - tad
ma - bet
nam - jo
nun - tagad
nur - tikai
o, od - jeb
por - priekš
pri - par
pro - dēļ
se
- jasen - bez
sub - zem
sur - uz
tamen - tomēr
tre
- ļotiube - kur
Salīdzinoās pakāpes
Ido valodā izsaka ar pazīstamien svevārdiem:
plu
- vairākmin
- mazākmaxim
- visvairākminim
- vismazākPiemēri:
Ta tablo esas plu granda
- tas galds ir lielāks.Ca urbo esas plu mikra
- ī pilsēta ir mazāka.Elu esas la maxim bela
- viņa ir visskaistākā.Ilu esas la minim kulpoza
- viņ ir vismazāk vainīgaisNorādāmie vietniekvārdi
Ica
(jeb ca) - šis, šiIta (jeb var teikt tikai ta) - tas, tā
Piemēram:
Ica libro ne esas tam bela kam ita
i grāmata nav tik skaista kā tā.
Vīrieu un sievieu dzimta
Ido valod
ā ir tikai dzīvai dabai, ne priekmetiem. To izsaka ar piedēkļiem -ul- un -in-.Piem:
homino - sieviete
homo - cilvēks
homulo
- vīrietiskatino
- kaķekato
- kaķiskatulo
- runcispuerino - meitene
puero - bērns
puerulo
- zēnsDaži vārdiņi:
docisto
- skolotājslando
- zeme (apgabals)skolano - skolnieks
skolo - skola
stato - valsts
tero - zeme
4. lekcija
Mācīsimies teikumus sarunai:
Bona matino, me dicas, kara gasti!
Labrīt, es saku, mīļie viesi!
Bona vespero, mea amikino!
Labvakar, mana draudzene!
Me tre joyas vidar tu e la ceteri.
Es ļoti priecājos redzēt tevi un pārējos.
Quale tu standas?
Kā tev klājas?
Quale vu dormis?
Kā Jūs gulējāt?
Danko, me sempre dormas bone!
Paldies, es vienmēr guļu labi!
Ka vu lektis la nova jurnali?
Vai jūs jau lasījā
t jaunos laikrakstus?Yes, me lektis e tre joyis pri novaji.
Jā, es lasīju un ļoti priecājos par jaunumiem.
Ma la maxim granda novajo esas altra
.Bet vislielākais jaunums ir cits.
Pri to me nulo savas
.Par to es neko nezinu.
Omni devas lernar la linguo Ido!
Visiem vajag mācīties Ido valodu!
Pri ica avizo joyos la tota mondo!
Par o ziņu priecāsies visa pasaule!
Ka vu ja kelke savas ica linguo?
Vai jūs jau drusku protat o valodu?
Yes, nam olu esas tre facila.
Jā, jo viņa ir ļoti viegla.
Ton omni devis savar ja ante 90 yari.
To visiem vajadzēja zināt jau pirms 90 gadiem.
Omni dicis, ke olu ne esas difuzita
.Visi teica, ka viņa nav izplatīta.
Pluse, ke ol ne posedas literaturo
.Pie tam, ka viņai nav literaturas.
Tale pensar esis drole, stupide!
Tā domāt bija smieklīgi, muļķīgi!
Ton, quo ne esas, on povis krear.
To, kā nav, varēja radīt.
Olim nula libro existis en la mondo
.Kādreiz neviena grāmata neeksistēja pasaulē.
La homaro pokope kreis oli.
Cilvēce pamazām radīja tās.
La homaro povis, od povabus same, en 90 yari, krear literaturo en Ido tre grandioza mem
.Cilvēce varēja, jeb būtu varējusi tāpat 90 gados, radīt literaturu Ido valodā, ļoti grandiozu pat.
Ni komencez ica granda laboro!
Mēs sāksim o lielo darbu!
Ni atingos ta historiala vinko!
Mēs sasniegsim to
vēsturisko uzvaru.Esez salutata! Til rivido!
Esiet sveicināti! Uz redzēanos!
Vēl daži vārdiņi:
korespondar
- sarakstītiesquestionar
- jautātrespondar
- atbildētsalutar
- sveicinātvartar
- gaidītvolar
- gribēt5. lekcija
Dažās ī
patnības Ido valodāKā katrā valodā, arī Ido ir dažas īpatnības. Bet Ido valodā ādi "smagāki punkti" ir tikai kādi desmit - nacionalajās valodās simtiem.
Lūdzu iegaumē
t piemēram ekojošo:Par akuzativa galotni "-n"
To lieto tikai, teikuma sākumā (pie. vārdu uzsverot), bet nav jāliek runājot lo
ğiskā secībā, aiz izteicēja. Piemēri:Me kompras to
. Bet - :Ton me komprasEs pērku to. To es pērku.
Me tre amas mea matro. Matron me tre amas.
Es ļoti mīlu savu māti. Māti es ļoti mīlu.
Elu lektas libro. Libron elu lektas.
Viņa lasa grāmatu. Grāmatu viņa lasa.
Ilu tre afable salutis elu
.Viņ ļoti laipni sveicināja viņu.
Elun ilu tre afabla salutis
.Viņu viņs ļoti laipni svaicināja.
Vārdiņ "
on".izsaka nenoteiktu, jeb nezināmu personu, vienu vai daudzus. Piemēram:
On dicas, ke tu esas malada
.Saka, ka tu esi slims.
On ne komprenas ica penso
Nesaprot šo domu.
Vēl Ido valodā savādāk nekā latviski lieto
atg
riezenisko vietniekvārdusu
-sevi. To lieto tikai treā personā - il, el, ol, ili, eli, li lavas su - viņ, viņa, viņi, viņas mazgājās.Visas citas personas lieto
savus paa vietniekvārdus:Saka: Me lavas me, me kushas me
Es mazgāju sevi (mani), es apguļos.
Līdzīgi citas personas:
Tu lavas tu- tu mazgājies,
ni vestizas ni - mēs gērbjamies.Un ari: me lavas tu
- es mazgāju tevi.is nu būtu tās lielākās "grūtības".
Kā redzams, tās tīk grūtas nav. Jau gandrīz
puse Ido gramatikas ir apgūta!Lernez, amiki e kamaradi fervoroze ica linguo!
Mācaties, draugi un biedri, dedzīgi o valodu!
Ido divenos komuna linguo en omna kontinenti
.Ido kļūs kopēja valoda visos kontinentos.
En Europa, Afrika, Azia, Amerika, Australia
.Eiropā, Afrikā, Āzijā, Amerikā, Austrā
lijā.Vivez Ido! Difuzez Ido!
Lai dzīvo Ido! Izplatiet Ido!
6. lekcija
Divdabji
Aktivie - galotnes tikai ādas:
tagatne -nt- parolanto
- runātājs (patreiz)pagātne -int-
parolinto - kas runājanākotne -ont-
parolonto - tas, kas runāsdormanto
- gulošsMe esas dormanto - es esmu gulošs
Tu esas dorminto - tu esi gulējuais
Il esas dormonto
- viņ ir / būs / gulošs / nākotnēLīdzīgi loka visas personas un visus vārdus.
Pasīvie: galotnes tikai ādas:
tagadne -at- amata
- mīlēts (patreiz)pagātne -it-
amita - mīlēts (agrāk)nā
kotne -ot- amota - mīlēts (nākotne)Latviski to izsaka ar "tiku", jeb "tiku" mīlēts. Ido valodas logiku, mazliet padomājot, izprot viegli katrs skolnieks.
Ievērojiet aktīvos un pasivos divdabjus!
Nejauciet viņus! Lūk piemērs:Letro esas skribita, ma me esas skribinto
.Vēstule ir rakstītā
, bet es esmu rakstītājs.Fatigita - noguris
Fatiganta - nogurdinošs.
Ni ja longe esas vizitonta vi.
Mēs jau ilgi taisamies jūs apciemot.
En fine vi esas vizitata
.Beidzot jūs esat apciemoti.
Jautājamie un nenoteiktie vietniekvārdi
altro
- cits (kaut kas)altru - cits (cilvēks)
ipsa
- pats, patiirga - kaut kur, kaut kāds
multa
- daudzkelka - drusku, daži
nulo
- nekasnulu - neviens
omni - visi
omno - viss
poka - mazliet, nedaudz
qua -kurš, kura
quala - kāds (pēc īpaības)
quanta
- cik daudzqui - kuri, kuras
quo - ko, kas
sama - tas pats
singla - katrs, ikviens
tala - tāds
tanta
- tik daudzula - kāds, viens, nezināms
Piemēnti:
Qua de la libri esas tua?
Kura no grāmatām ir tava?
Qui esas tua amiki? Iti od ici?
Kuri ir tavi draugi? Tie vai šie?
Quo? Parolez plu klare!
Ko? Runā skaidrāk!
Quala esas tua pronunco?
Kāda ir tava izruna?
Tale parolas omni, qui nur lernas
.Tā runā visi, kuri tikai mācas.
Ni singlu bone parolos
.Mēs katrs labi runāsim.
7. lekcija
Vēl par darbības vārdu
Vārdiņus "ir" un "nav" loka ar darbības vārda galotnēm:
ir - esas
nav - ne esas
bija - esis
nebija - ne esis
būs -
esosnebūs -
ne esosbūtu -
esusnebūtu -
ne esuslai ir - esez
lai nav - ne esez
esi - esez
neesi - ne esez
Ido valodā vēl ādas īpathības:
"Esas
" var savienot ar darbības vārdu vai lietas vārdu, izsakot, kas tiek darīts.pano
- maize, manjar - ēstpano manjesas
- maize tiek ēstaaquo
- ūdens, drinkar - dzertaquo drinkesas - ūdens tiek dzerts
nomo
- vārds, nomesas - nosaucasestimar - cienīt, me estimesas - es tieku cienīts
me finas laboro - es beidzu darbu
la laboro finesas - darbs tiek beigts
Vēl darbības vārdu var veidot ar galotni "-
ab", iegūstot nobeigto laiku izteiksmi.Piem.:
me lernis
- es mācījosme lernabis
- es esmu mācījiesme lernabus
- es būtu mācījies
Pieklājības vārdiņi
amikale
- draudzīgiaskoltar
- uzklausītiesatencar
- griezt vērību, ievērotAtencez
! - Uzmaniet!dezirar - vēlēt, vēlēties
informar
- paziņot (kādam ko)jubilear
- godāt ar jubilejas svinēanu.kamaradale
- biedriskikompatar - ciest ar…., līdzjust
komplimentar
- uzslavēt, komplimentus teiktkun gratitudo
- ar pateicībume dankas vu
- es saku paldies Jums.me gratitudas - es pateicos
me gratulas - es vēlu laimes, gratulēju
me pregas
- es lūdzume salutas vu kordiale
- es sveicinu Jūs sirsnīgī.ovacionar
- atklāti, jūsmīgi godinātpardonez
- piedodietprego - lūgums
saluto
- sveicienssamideano - idejas biedrs (sam-ide-an-o = sama- tas pats, ideo - ideja, -ano, piedēklis, kas izsaka piederību).
simpatiar
- simpatizētsincere
- vaļsirdīgi, sirsnīgivoluntar
- vēlēt labuvoluntez
- lūdzu, esiet tik laipniIzsaucamie vārdiņi
abase
- nost, nost aradavan - uz priekšu
adio - ardievas
askoltez - klausies
atencez - uzmaniet
ba - ko niekus, blēņas
bis
- vēlreizbona matino
- labrītbona nokto
- labu naktibona vespero - labvakar
bone - labi
bon-jorno - labdien
brave - slaveni
dextre - pa labi
do - tā tad
ecelanta
- teicamifairo - uguns, deg!
fi - fui
finez - beidz
for - prom, ārā
gardez vu
- sargatieshaltez - pieturiet
hastez - steidzies
he - ei, hē
helpez
- palīdzietho
- ak, vai, aihola - holla
hu - uja
Hura! - Urrā!
irez
- ejkomencez - sāc
kurajo
- dūakurez
- skrejlaudinda - slavējams
levez
- celiesmarchez - marē
ne emocez
- neuztrauciesne importas - nekas, nesvarīgi / nekas svarīgs
nu
- nuparolez - runā
respondez
- atbildishamo - kauns
sinistre - pa kreisi
vartez - pagaidi, gaidi
ve - vai
vekez - mosties
yen - lūk, rau, re
8. lekcija
Prefixi e sufixi
Priedekļi un piedekļi
Tos Ido valodā lieto daudz, visus eit neapskatīsim. Lielākā daļa no tiem ari latvieiem ir pazīstami no svevārdiem.
Piemēram, ar gluži tādu pat nozīni:
antimor.ala
- antimoralsdes.infektar - dezinficēt
elektr.izar
- elektrizētex.direktisto
- eksdirektorskomercanto - komersants
komun.ala - komunals
luter.ano - luteranis
nerv.oza - nervozs
sociala - socials
Priedekļus un piedekļus lieto dažādos un daudzos gadījumos, kur logiski vārdu atvasināna to pieļauj. Piemēran:
desordino
- nekārtībahomala
- cilvēcīgshomo
- cilvēksordino
- kārtībaurbano
- pilsētnieksurbo
- pilsētaIdo valodā viss ir logiski nopamatots. Drusku iedziļinoties, viss kļust ļoti skaidrs un viegls.
Sekojoā piemērā redzēsim vēl citus priedēkļus un piedekļus un kā vārdu atvasina:
vid
. - redz- (vārda sakne)vid.ar
- redzētvid.ad.o
- redzēanavid.aj.o
- skats (redzes lauks)vid.ant.o - skatītājs
vid.ebl.a
- redzamsvid.ebl.es.o - redzamība
ne.vid.ebl.es.o
- neredzamībavid.esk.ar
- ieraudzītvid.ey.o
- skatīanās vietavid.ind.a
- ieraudzīt vērtsvid.end.a
- noteikti jāredzvid.it.a
- redzētsvid-punt.o
- redzes punktsvid.em.a - redzīgs, acīgs
vid.et.ar
- drusku pamanītmi.vid.ebl.a
- pusredzamspre.vid.ebl.a - paredzams
pre.vid.ebl.es.o paredzamība
ri.vid.ar
- atkal redzētpamēginiet līdzīgi atvasināt citus vārdus, piem..
lernar - mācīties; lektar - lasīt; laborar - strādāt9. lekcija
Quale skribar letro?
Kā rakstīt vēstuli?
Estimata stranjera amiko!
Cienījamais sveais draugs!
Me trovis vua adreso en Ido-revuo e me volas kun vu korespondar.
Es atradu Jūsu adresi Ido žurnālā un es gribu ar Jums sarakstīties.
Me volas recevar post-karti, post-marki, ilustrita libri e simple - amikala saluti de omna landi.
Es gribu saņemt pastkartes, pastmarkas, ilustrētas grāmatas, un vienkāri - draudzīgus sveicienus no visām zemēm.
Anke vu recevos to de me.
Ari Jūs saņemsiet to no manis.
Me esas skolano (studento, oficisto, vendisto, klubestro, postisto), ma mea intereso esas plu vasta, kam mea profesiono.
Es esmu skolnieks (students, ierēdnis, pārdevējs, kluba vadītājs, pastnieks), bet manas intereses ir plaākas nekā mana profesija.
Mea evo esas 20 yari (30, 50).
Mans vecums ir 20 gadi.
Me vartos vua balda respondo.
Es gaidīu Jūsu drīzu atbildi.
Kun kordiala saluto!
Ar sirsnīgu svaicienu!
Riga, Latvia, Europa
nomo
- vārdsprenomo
- priekvārdsstrado
- ielaurbo - pilsēta
vilajo
- ciemsMea nova amiko!
Mans jaunais draugs!
Cadie me recevis vua letro.
odien es saņēmu Jūsu vēestuli.
Me tre dankas, me tre joyas pri to
.Es ļoti pateicos, es ļoti priecājos par to.
Bone, ke vu promisas ofte skribar a me
.Labi, ka Jūs apsolat bieži man rakstīt.
Ca foye me sendas a vu mea fotografuro
.oreiz es sūtu Jums manu fotografiju.
Hike vu vidas me en nia nacionala kostumo
.eit Jūs redzat mani mūsu
tauta tērpā.Voluntez, sendar anke a me la vua.
Esiet tik
laipni, sūtiet ari man Jūsējo.(Lūdzu)
Kun bon-deziri
Ar laba vēlējumiem
adiar
- atvadītiesarivar
- ierastiesaviacar - lidot
aviacilo - lidmaīna
batelo
- laivadepartar - aizceļot
dormar
- gulētflugar
- lidotirar - iet
livar - atstāt
navo
- kugisrepozar - atpūsties
restar
- palikttreno - vilciens
trovar - atrast
vehar - braukt
voyajar - ceļot
10. lekcija
Ar o lekciju noslēdzas Ido valodas elementārākās gramatikas kurss,
galvenās grūtības gramatikā pārvarētas. Protams, vēl paliek dažādi sīkāki likumi, bet ari tos viegli iemācīties, pakāpeniski nodarbojoties.Piemēram:
Pirmkārt paas valodas stils, kas ir stipri logisks, ari teikuma uzbūvē.
Otrkārt, vēl ir plaā
k jārunā par vietniekvārdiem, saikļiem, pārejoiem darbības vārdiem, apstākļu vārdiem.Vēl der iemācīties:
adjektivo
- īpaības vārdsadverbo
- apstākļu vārdsfuturo
- nākotnepasinto
- pagātneprezento
- tagadnesubstantivo - lietvārds
verbo
- darbības vārdsaero
- gaissagro - druva, lauks
alta - augsts
altra - cits (pēc īpa)
apene
- tikko, knapibasa - zems
cadie - šodien
casemane - onedēļ
cayare
- šogadcetera - pārējais
cielo
- debessdio - diena (nedēļas)
doloro
- sāpesdomo
- mājaecepte
- izņemotfebla
- vājforesto
- mežsforta
- stiprsgardeno - dārzs
hiere - vakar
jorno - diena
kolda - auksts
kunveno - sanāksme
lente
- lēnilumo - gaisma
luno
- mēness (spīd.)malada
- slimsmatino - rīts
matro
- mātememore
- no galvas, atmiņāmonato
- mēnesismorge
- rītunam
- jonokto - nakts
nubi - mākoņi
nula
- nekādsofte
- biežiolda
- vecsolim - reiz
omna - viss, visi
parole - mutiski
patro - tēvs
plura
- vairākipose
- vēlākpos-morge
- parītpreske
- gandrīzquankam
- lai ganquaze - itkā, kā
quik
- tūliņrapide
- ātrirenkontro
- satikanāssana
- veselssemano - nedēļa
sempre
- vienmērskribe
- rakstiskispozo - laulāts draugs
stelo
- zvaigznetamen - tomēr
tenebro
- tumsatro - par daudz
varma - silts
venar - nākt
vento
- vējvespero
- vakarsyaro - gads
yuna - jauns
Questioni e respondi
Jautājumi un atbildes
Quon vu dicis?
- Ko Jūs teicāt?Quale vu lernas Ido?
- Kā Jūs mācaties Ido?Me lernas per letri
. - Es mācos caur vēstulēm.Kun qua vu korespondas?
- Ar ko Jūs sarakstaties?Kun multa nova amiki
. - Ar daudz jauniem draugiem.Li docas Ido a me. - Viņi māca Ido man.
Ka librin vu ne lektas?
- Vai grāmatas Jūs nelasat.Kelke, segun posible
. - Drusku, pēc iespējas,Ka vu omno komprenas?
- Vai Jūs visu saprotiet?Yes, per Ido-vortaro
. - Jā, caur Ido vārdnīcu.Ni lektez anekdoto
Lasīsim anekdoti
Me ne savas e ne komprenas, kad esas desfortuno, se la voyo transfugas nigra kato. Quala esas vua opiniono?
bunta - raibs
dependas - atkarājas
desfortuno
- nelaimegriza - pelēks
komprenar
- saprastmuso - pele
nigra - melns
opiniono - uzskats, doma
renkontrar - satikt
savar - zināt
transfugar
- pārskrietvoyo
- ceļYen, kelka Latva popul-kansoneti
:Lūk, dažas latvieu tautas dziesmiņas:
Dicez, dicez, lingueto
Teici, teici, valodiņa
Dicez, dicez, lingueto,
Quon susuras rivereto,
Quon susuras rivereto,
Quon kantadas naktigalo.
Ube rivereto fluas,
Ibe burjonifas bele.
Ube homi askoltadas,
Ibe linguin laudas li.
Kam abelo la mielon,
Tale me serchabis linguin.
Me kompozis bela vorti,
Kam floreti en kronet'.
Omna flori ipsa florifas,
Me kroneton de li plektas,
Omna homi askoltadas,
Mea bela linguet'
.abelo - bite
askoltadas - klausās
bela
- skaistsburjonifas - pumpuro
de li - no viņiem
dicez
- saki, teicfloreti - puķītes
florifas
- ziedfluas - plūst
ibe
- turipsa - paši
kam - kā
kantadas
- dzied (ilgi)kroneto - vainadziņ
laudas
- slavēmielon
- meduplektis - pinu
rivereto - upīte
rivero
- upeserchabis - esmu meklējis
susuras
- čalo, čuksttale
- tāube
- kurEj saulīte
Irez suneto
Irez suneto, tu a Deo
Donez santa vesperet'.
La malica mastri igas
Sen suneto laborar.
Nigra serpento mueladas
En la maro sur stoneg'.
La malica mastri devos
Ta farino manjegar.
devos - vajadzēs
donez
- dodfarino - malums
igas - liek
laborar - strādāt
malica
-sliktsmanjar - ēst
manjegar
- rīt, ļoti daudz ēstmaro
- jūramueladas
- maļnigra
- melnssanta - svēts
sen
- bezserpento - čūska
stonego
- ļoti liels akmensstono
- akmenssur - uz
vespereto - vakarīņš
Tri pineti
Trīs priedītes
Tri pineti en foresto, ho, mea, ho!
Oli omna es gracila, ho, mea, ho!
Unesman segis, duesma ruptis, ho, mea, ho!
La triesma shanceladis, ho, mea, ho!
Tri yuninin havas matro, ho, mea, ho!
Eli omna es beleta, ho, mea, ho!
Unesma prenis, duesma venis, ho, mea, ho!
La triesma kun ni volis, ho, mea, ho!
beleta
- skaistiņ (mīlin. f.)eli
- viņasforesto
- mežsgracila
- graciozsprenis - ņēma
ruptis
- lūzasegis
- zāgējashanceladis
- locījās, līgojāstriesma
- trešaunesma - vienu
venis - nāca
yuninin
- meitenes, jaunietes (akuz.)E fine pluse mikra verso:
Nobeidzot vēl mazs dzejolītis:
Mea kara Baltika maro,
Esez amata da la homaro!
Gardez fortege la paco di la mondo,
Kontre militi bruisez singl ondo!
amata
- mīlēts, -tabruisez
- alc, trokņofortege
- stiprigardez - sargā
homaro
- cilvēcekara
- mīļkontre
- pretmaro - jūra
milito
- karšmondo - pasaule
ondo - vilnis
paco - miers